In vitro - garais vai īsais protokols?
TRUMPAI Medicīniskās apaugļošanas procedūra sākas ar olnīcu hormonālo stimulāciju, lai iegūtu optimālu, apaugļoties gatavu olšūnu skaitu. Olnīcu stimulācijai, atkarībā no indikācijām, var izmantot dažādus stimulācijas protokolus. Visbiežāk izvēlas starp īso vai garo protokolu.
Īsais protokols
Īsajā protokolā visa procedūra tiek veikta vienā menstruālā cikla laikā. Stimulācija ar gonadotropīniem sākas cikla 2-3. dienā. Zāles izraisa olnīcu folikulu augšanu, tās ievada subkutānas injekcijas veidā noteiktā diennakts laikā. No gonadotropīna stimulācijas 6. dienas sākas gonadotropīnu antagonistu (GnRh) lietošana. Tie ietekmē hipofīzi, ar to palīdzību tiek kontrolēta luteinizējošā hormona (LH) izdalīšanās, kas ietekmē ovulācijas sākuma laiku.
Stimulācija parasti ilgst 10-12 dienas, pacientu šajā laikā regulāri uzrauga ārsts, kurš plānoto vizīšu laikā kontrolē olnīcu folikulu augšanu ar:
- ultrasonogrāfijas izmeklējumemi,
- nepieciešamības gadījumā- hormonu (estradiola, lutenizējošā hormona, progesterona) analīzēm.
Kad lielākā folikula izmērs sasniedz aptuveni 18 mm, tiek veikta injekcija, lai izraisītu ovulāciju. Pēc aptuveni divām dienām tiek veikta olnīcu punkcija.
Jautājumi? Sazināties!
+371 26 600 466
In vitro garais protokols
Gara protokola gadījumā viss process, kas saistīts ar hormonālo stimulāciju medicīniskajai apaugļošanas procedūrai, parasti aizņem 5 līdz 8 nedēļas.
Iepriekšējā cikla 19. – 21. dienā tiek veikta GnRH agonista injekcija. Pēc menstruāciju sākuma, sākot no 2. dienas var uzsākt olnīcu stimulācijas terapiju, nozīmējot folikulu stimulējošo hormonu.
Tad pacientu, tāpat kā īsā protokola gadījumā, regulāri uzrauga ārsts, kurš pareizajā laikā ievada zāles, kas pārtrauc stimulāciju, un pēc divām dienām veic punkciju.
Hormonālās stimulācijas protokola izvēle
Protokola izvēli veic ārsts pamatojoties uz:
- Vecumu
- Hormonu analīžu rezultātiem,
- pacienta individuālo medicīnisko situāciju.
Ārsts precīzi nosaka izvēlēto zāļu devas, arī pamatojoties uz bioķīmisko un klīnisko testu rezultātiem, viņš to var samazināt vai palielināt, pielāgojot to pacienta vajadzībām.
Saistītie raksti
Pāriem, kuri veic IVF, tagad ir iespēja veikt preimplantācijas pārbaudi, t.i., embriju ģenētisko pārbaudi pirms embrijs tiek pārnests uz sievietes dzemdes dobumu un iestājas grūtniecība. Ir pieejami divu veidu ģenētiskā testēšana - PGS un PGD, citur literatūrā PGT-A, PGT-M
Sekundārā neauglība rodas, ja pārim, kuram jau ir bērns, rodas grūtības iegūt nākamo grūtniecību. Tā nav reta problēma. Tiek lēsts, ka sekundārā neauglība skar līdz pat 20% pāru, kuriem ārstē neauglību un kuri bez speciālista palīdzības nevar sagaidīt brāļus un māsas savam bērnam.