Ko raksturo lutenizējošā hormana (LH) analīzes?
Luteinizējošo hormonu (LH), ko sauc arī par lutropīnu, ražo hipofīze. Tas stimulē ovulāciju un androgēnu ražošanu olnīcās.
LH funkcijas
Luteinizējošā hormona koncentrācija palielinās tieši pirms ovulācijas (tā sauktā LH maksimuma). Tas izraisa Grāfa folikulu plīsumu un olšūnas atbrīvošanos, pēc tam stimulē šūnu, kas veido dzeltenuma ķermeni, veidošanos, kas savukārt ir atbildīgas par progesterona ražošanu cikla otrajā fāzē.
LH normas
LH parasti nosaka vienlaicīgi ar folikulu stimulējošo hormonu (FSH). Luteinizējošā hormona normas ir atkarīgas no tā, kurā cikla dienā tiek veikts tests. Tā augstākā koncentrācija ir vērojama ovulācijas fāzē.
| Folikulārā fāze: | 2,4 - 12,6 mlU/ml |
|---|---|
| Ovulācija: | 14 - 95,6 mlU/ml |
| Luteālā fāze: | 1 - 11,4 mlU/ml |
Patoloģiska LH koncentrācija
Pārāk augsta LH un FSH koncentrācija var liecināt par primāru olnīcu mazspēju. Menopauzes laikā, kad beidzas olnīcu darbība, palielinās arī LH. Pārāk augsts šī hormona līmenis tiek novērots arī policistisko olnīcu sindroma (PCOS) gadījumā. Savukārt pārāk zema LH koncentrācija var būt saistīta ar hipofīzes vai hipotalāma darbības traucējumiem, kas savukārt noved pie olnīcu darbības traucējumiem.
Indikācijas LH noteikšanai
LH testu veic:
- neauglības diagnostikā,
- menstruālo ciklu traucējumu gadījumā.
Šis hormons tiek pārbaudīts arī ovulācijas uzraudzības laikā.
Kā tiek veikts LH tests?
LH līmeni nosaka asins paraugā. Nav nepieciešama īpaša sagatavošanās pārbaudei, nav nepieciešams veikt analīzi tukšā dūšā. Rezultātus ieteicams apspriest ar ginekologu.
Jautājumi? Sazināties!
+371 26 600 466
Saistītie raksti
Sievietēm, kurām ir endometrioze, var būt dažādi simptomi. Tie bieži ir līdzīgi simptomiem, kas sastopami citu ginekoloģisko saslimšanu gadījumā, līdz ar to apgrūtina endometriozes diagnosticēšanu, it īpaši sākotnējā stadijā. Turklāt endometrioze gadiem ilgi var attīstīties asimptomātiski, un simptomu smagums bieži vien var neatbilst tās attīstības pakāpei.
Insulīna rezistence ir glikozes metabolisma traucējumi. To rezultātā samazinās organisma audu jutības pret insulīnu, neskatoties uz normālu vai paaugstinātu tā līmeni asinīs. Tā rezultātā šūnas neuzņem glikozi, kas izraisa nepareizu glikozes koncentrāciju asinīs. Insulīna rezistence bieži sastopama sievietēm, kurām ir diagnosticēts PCOS.