Krūts vēzis - kā sevi pārbaudīt?
Krūts vēzis ir viens no visbiežāk sastopamajiem vēža veidiem sievietēm. Tas ir galvenais sieviešu nāves cēlonis onkoloģisko slimību dēļ. Cīņā pret vēzi profilaksei ir izšķiroša nozīme, īpaši regulāras pārbaudes, jo krūts vēža agrīna atklāšana ievērojami palielina veiksmīgas ārstēšanas iespējas.
Krūts vēža riska faktori
Krūts vēža parādīšanās cēloņus vairumā gadījumu nav iespējams noteikt.
Tomēr var izšķirt vairākus faktorus, kas palielina šī vēža risku. Tie ir, piemēram:
- Vecums- krūts vēza attīstības risks pieaug līdz ar pacientes vecumu,
- ģimenes anamnēzē- krūts vēzis,
- ģēnētiskās mutācijas- BRCA-1 un BCRA-2 gēnos,
- menstruāciju parādīšanās agrīnā vecumā,
- menopauze vēlīnā vecumā,
- vēlas pirmās dzemdības,
- ilgstoša, neatbilstoša hormonu aizstājterapija,
- aptaukošanās,
Jautājumi? Sazināties!
+371 26 600 466
Krūšu pašpārbaude
Visam pamatā ir pašpārbaude. Sava ķermeņa izzināšana ir svarīga rīcība profilaksei. Krūtis jāpārbauda sistemātiski, reizi mēnesī, vēlams tajā pašā mēneša dienā.
Ir lietderīgi veikt pārbaudi cikla pirmajā pusē, kas ļauj izslēgt krūšu sāpīgumu vai krūšgalu hipersensitivitāti pēc ovulācijas pirms menstruācijām. Pašpārbaude sastāv gan no rūpīgas krūšu apskates, gan palpācijas, tas ir, izmantojot pieskārienus. To veic vertikālā stāvoklī, kā arī guļus.
- Pašpārbaude sākas ar rūpīgu krūšu novērošanu spoguļa priekšā: ar brīvi noslaistām rokām, ar paceltām rokām uz augšu, gan ar rokām, kas balstās uz gurniem. Jāpievērš uzmanība krūšu formai, izmaiņām, mainot roku pozīciju, grumbām, savilkumiem, krāsas izmaiņām, izmaiņām ap krūšu galiem.
- Nākamais solis ir izspiest krūtsgalus un pārbaudīt, vai no tām neizdalās sekrēcija.
- Palpāciju ar pirkstiem vislabāk veikt dušā, jo ar ziepjūdeni ir vieglāk noteikt iespējamās izmaiņas. Kreisā roka jāpaceļ aiz galvas aizmugures, un ar labo roku jāpārbauda kreiso krūti. Pārbaude tiek veikta ar trīs vidējo pirkstu galiem, veicot apļveida kustības ap krūtīm, samazinot apļus krūtsgala virzienā. Tos pārbauda arī, pārvietojot pirkstus no augšas uz leju, kā arī izstarojot kustības uz krūtsgalu. Līdzīgā veidā jāpārbauda otrā krūts, šoreiz ar labo roku, kas pacelta aiz galvas, bet kreisās rokas pirksti kontrolē labo krūti un paduses. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, vai ir jūtami mezgliņi vai sabiezējums.
- Krūšu pārbaude jāveic arī guļot uz muguras. Kreisajai rokai jābūt aiz galvas, zem kreisā pleca ir jāievieto salocīts dvielis. Tad labā roka veic krūšu pārbaudi kā dušā. Veic atkārotu izpēti ar otru roku otru krūti. Turot roku gar ķermeni, jāpieskaras arī labajai padusei ar kreiso roku, kreisajai padusei ar labo roku.
Novērotās izmaiņas ne vienmēr nozīmē vēzi, bet to nevajadzētu ignorēt un nekavējoties jākonsultējas ar ārstu.
Izmeklēšanu
Precīzai diagnostikai tiek veikti papildu krūšu izmeklējumi. Vispazīstamākie no tiem ir ultrasonogrāfija – ultraskaņas izmeklēšana un mamogrāfija – rentgena izmeklējums. Profilaktiskā ultraskaņa vai ārsta veikta palpācija jāveic reizi gadā, ieteicams sievietēm vecumā no 20 līdz 40 gadiem. Vislabāk tos veikt cikla pirmajā pusē. Mamogrāfija ļauj atklāt agrīnās izmaiņas, kas netiek pamanītas palpācijas laikā- to iesaka sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem. Sievietēm pēc 70- krūšu pārbaude pie speciālista iesaka divas reizes gadā. Atkarībā no vajadzībām tiek izmantotas arī citas diagnostikas metodes, piemēram, magnētiskās rezonanses attēlveidošana.
Krūts vēža ārstēšana
Onkoloģiskās terapijas izvēli nosaka vēža veids, tā lielums un slimības smagums. Krūts vēža ārstēšanas laikā var tikt īstenota ķīmijterapija, apstarošana, kā arī ķirurģiskas procedūras audzēja izņemšanai, ko var kombinēt ar mastektomiju, t.i., krūts amputāciju. Agrīna izmaiņu atklāšana daudzos gadījumos ļauj izmantot mazāk agresīvas ārstēšanas formas, kā arī saīsināt onkoloģiskās terapijas laiku.
Saistītie raksti
Dzemdes fibroīdi (miomas) ir visbiežāk sastopamie labdabīgie audzēji. Tie var izraisīt daudzas veselības problēmas, piemēram, neauglību un komplikācijas grūtniecības laikā. Fibroīdi parasti parādās sievietēm reproduktīvā vecumā.
Ar vēzis var saslimt jebkurā vecumā. Ar onkoloģiskām saslimšanām bieži saskaras jaunieši, kuri vēlas, lai pēc atveseļošanās būtu iespēja ieņemt bērnu. Tomēr ķīmijterapija un staru terapija var izraisīt auglības problēmas. Gan sievietēm, gan vīriešiem, kuri ir uzvarējuši cīņā pret vēzi, pastāv neauglības risks. Tāpēc arvien biežāk cilvēkiem, kuriem diagnosticēts vēzis, ieteicams sasaldēt gametas pirms onkoloģiskās ārstēšanas uzsākšanas.