Sieviešu neauglības cēloņi

Neauglība – sociāla slimība

Par neauglības diagnozi jādomā, gadījumos, kad pārim nelietojot kontracepciju un dzīvojot regulāru dzimumdzīvi (3-4 reizes nedēļā), neiestājas grūtniecība gada laikā. Tā ir sociāla slimība, ar kuru cīnās arvien vairāk pāru pasaulē. Neauglība līdzīgā mērā skar gan sievietes, gan vīriešus.

Sieviešu neauglība un hormonālā līdzsvara izmaiņas

Sievietēm, kuras sastopas ar neauglību, bieži ir neregulāri menstruālie cikli un ovulācijas traucējumi, kas daudzos gadījumos rodas hormonālo traucējumu rezultātā. Tāpēc hormonālie testi sniedz virkni informācijas par hormonālo darbību un ir svarīgi neauglības diagnostikā.

Neauglības diagnostikā sievietēm svarīgi pārbaudīt šādus hormonu rādītājus:

• prolaktīns (PRL),
• luteinizējošais hormons (LH),
• folikulus stimulējošais hormons (FSH),
• estradiols (E2),
• testosterons (T),
• progesterons (PG),
• vairogdziedzera hormoni (TSH, fT4),
• Antimillera hormons (AMH).

Identificējot izmainītus hormonu līmeņus, var plānot pareizu ārstēšanu un atjaunot normālu mensturālo ciklu.

Jautājumi? Sazināties!

Sazināties ar MY CLINIC RIGA SPECIĀLISTIEM:

Sazināties ar mūsu profesionāļiem

Rīga

Loading...

+371 26 600 466

+371 26 600 466 info@myclinicriga.lv

Pieteikties vizītei

Slimības un traucējumi, kas ietekmē sieviešu auglību

Diezgan bieži ar neauglību saskaras tās pacientes, kurām ir tādas diagnozes kā:

• policistisko olnīcu sindroms (PCOS),
• endometrioze.

Tāpat arī olnīcu, dzemdes, olvadu izmaiņas, piemēram:

• olnīcu cistas,
• dzemdes miomas,
• necaurlaidīgi olvadi.

Dzimumorgānu, olnīcu vai olvadu iekaisumi, pagātnē pārslimotas infekcijas slimības, tajā skaitā seksuāli transmisīvās slimības, var ietekmēt olšūnu kvalitāti un embrija implantāciju dzemdes dobumā. Olšūnu kvalitāti un embrija implantāciju ietekmē arī tādas slimības, kas nav tieši saistītas ar auglību, piemēram, onkoloģiskās saslimšanas, diabēts, paaugstināts asisnsspiediens.

Sieviešu reproduktīvo orgānu anatomiskās izmaiņas

Bez nozīmes nedrīkst atstāt arī izmaiņas reproduktīvo orgānu anatomiskās izmaiņas. Daudzas sievietes pat nezin, ka viņu reproduktīvajiem orgāniem ir izmaiņas antomiskajā struktūrā, kas neļauj olšūnām apaugļoties vai arī neatļauj grūtniecībai norisināties pareizi. Par šīm izmaiņām sievietes visbiežāk uzzina tad, kad tiek uzsākata rūpīga izmeklēšana, lai noteiktu neauglības cēloņus.

Dažas no iespējāmām reproduktīvo orgānu anatomiskajām izmaiņām ir:

• olnīcu trūkums,
• dzemdes dobuma starpsienas vai saaugumi,
• dzemdes formas izmaiņas.

Ģenētiskie faktori un sieviešu neauglība

Sievietes neauglība var būt saistīta arī ar ģenētiskiem faktoriem. Pirmais izmeklējums, lai pārbaudītu ģenētiskos faktorus, ir kariotipa noteikšana. Tā ļauj noteikt hromosomu skaitu un struktūru, kā arī ļauj identificēt izmaiņas tajā. Ar ģenētiskās testēšanas metodēm iespējams notiekt arī dažādas saslimšanas, kā piemēram – trombofīliju, kas saisīta ar noslieci uz trmobu veidošanos un var izraisīt spontānos abortus vai citas grūtniecības pataloģijas. To, kādus testus nepieciešams veikt katrā konkrētajā gadījumā un to interpretāciju jāatstāj ārstējošā ārsta ziņā.

Iepriekšējo medicīnisko procedūru ietekme uz sieviešu auglību

Komplikācijas, kas saistītas ar iepriekšējām grūtniecībām, procedūrām vai operācijām, arī var izraisīt neauglību. Piemēram:

• Aborti
• dzemdes kakla procedūras,
• ārpusdzemdes grūtniecība.

Rūpīga pacienta slimības vēstures izpēte ir ārkārtīgi svarīga ārstēšanas procesā.

Sievietes vecums un neauglība

Sievietes vecums ir ļoti svarīgs faktors auglības jautājumā. Sieviešu auglība lielā mērā ir atkarīga arī no vecuma. Divdesmit gadu vecumā ir daudz vieglāk palikt stāvoklī un dzemdēt bērnu. Šajā vecumā sievietes ir mazāk pakļautas dažādām ginekoloģiskajām problēmām, komplikāciju rašanās riskam, kā arī olšūnas ir labākas kvalitātes. No veselības viedokļa šis ir pats labākais vecums kļūt par māti, taču ne vienmēr tas sakrīt ar personīgajām vēlmēm. Arvien vairāk sieviešu nolemj kļūt par mātēm sasniedzot trīsdesmit gadu vecumu, taču tas ir arī brīdis, kad auglība sāk samazināties. Kļūst ar vien grūtāk palikt stāvoklī, olnīcu rezerve samazinās, palielinās dažādu slimību un traucējumu risks, kas var izraisīt neauglību vai patoloģisku grūtniecības gaitu.

Faktori, kas negatīvi ietekmē auglību

Ir vērts pievērst uzmanību arī vides faktoriem un dzīvesveidam. Smēķēšana, alkohols, neveselīgs uzturs, stimulanti, fizisko aktivitāšu trūkums, noteiktu zāļu lietošana atstāj sekas uz sievietes organismu. Šie faktori var ne tikai izraisīt neauglību, bet arī kaitēt bērna normālai attīstībai. Nevajadzētu arī ignorēt ķermeņa svaru, jo gan aptaukošanās, gan nepietiekams ķermeņa svars var negatīvi ietekmēt auglību.

Idiopātiska neauglība

Dažreiz ārsti nespēj noteikt cēloņus, kas ir izraisa neauglību. Testu rezultāti un padziļināta izmeklēšana neuzrāda nekādus traucējumus, tomēr pārim neiestājas grūtniecība. Šādā situācijā mēs saskaramies ar nezināmas izcelsmes neauglību, ko sauc arī par idiopātisku neauglību.

Sieviešu neauglības ārstēšana

Atkarībā no iemesliem, kuru dēļ neiestājas grūtniecība, ieteicams izmantot atbilstošas neauglības ārstēšanas metodes. Izvēle ir farmakoloģiskā ārstēšana, ķirurģiskā ārstēšana vai medicīniskās apaugļošanas metodes – inseminācija vai in vitro apaugļošana.