Subfertilitāte un neauglība - kāda ir atšķirība?
Ikdienā bieži lieto vārdu neauglība, jo tas ir labi zināms un visiem saprotams. Tomēr, no ārsta skata punkta- ir liela atšķirība, ko nozīmē – neauglīgs. Lai gan daudzās vietnēs neauglīgs attiecas uz problēmām iegūt grūtniecību, neauglība, atsķirībā no subfertilitātes, ir neārstējams stāvoklis.
Neauglība - definīcija un cēloņi
Neauglība ir pastāvīga nespēja iegūt bioloģisku bērnu. Neatgriezenisks stāvoklis, kas var ietekmēt gan sievietes, gan vīriešus. To sauc arī par absolūtu neauglību, t.i., neārstējamu.
Tās cēloņi ir:
- sievietēm: dzemdes trūkums, ģenētiski noteikta neauglība, pēcoperācijas, pēctraumatiskas vai iedzimtas anomālijas dzimumorgānu struktūrā;
- vīriešiem: sēklinieku trūkums, komplikācijas pēc tādām slimībām kā cūciņa; neatgriezeniski vas defferens bojājumi, ģenētiskās slimības.
Jautājumi? Sazināties!
+371 26 600 466
Medicīniskās palīdzības apjoms pacientiem, kuri cīnās ar neauglību, ir ierobežots. Visbiežāk efektīvākā metode ir medicīniskā apaugļošana. Papildus opcijas ir donoru dzimumšūnu izmantošana. Pasaulē tiek veikti arī dzemdes transplantācijas operācijas, bet šāda veida ārstēšana joprojām nav rutīnas ārstēšanas metode. Surogācija- mazuli iznēsā cita sieviete- Latvijā nav atļauta.
Neauglība kā subfertilitāte- īpašības un cēloņi
Dažādās vietnēs var atrast neauglības definīciju- Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) definīciju, neauglība ir grūtniecības neiestāšanās reproduktīva vecuma sievietēm 1 gada laikā, regulāri dzīvojot dzimumdzīvi un nelietojot nekādus kontraceptīvos līdzekļus. Bieži vien, ar atbilstošu diganostiku un ārstēšanu, vairumā gadījumu var pārvarēt un grūtniecība var iestāties dabiski bez medicīniskās apaugļošanas metožu izmantošanas. Neauglība ir diezgan izplatīta problēma, jo tiek lēsts, ka pat katrs piektais reproduktīvā vecuma pāris Latvijā cīnās ar apgrūtinātu grūtniecības iegūšanu.
Faktori, kas izraisa sieviešu subfertilitāti, galvenokārt ir:
- problēmas ar pareizu hormonālā līdzsvara darbību,
- endometrioze,
- policistisko olnīcu sindroms (PCOS),
- dzemdes fibroīdi, saaugumi un cistas,
- dzemdes un olnīcu anatomiskās anomālijas,
- komplikācijas pēc radio un ķīmijterapijas,
- sievietes vecums,
- komplikācijas pēc ārstēšanas.
Savukārt visbiežāk sastopamie vīriešu neauglības cēloņi ir:
- pārāk mazs spermatozoīdu skaits, to patoloģiskā struktūra un kvalitāte, kustīgums,
- hormonālie traucējumi,
- onkoloģiskās saslimšanas,
- komplikācijas pēc radio un ķīmijterapijas.
Svarīgi ir arī vides faktori un dzīvesveids. Auglību kaitē stimulanti, neveselīgs uzturs, liekais svars, fizisko aktivitāšu trūkums, kā arī stress.
Neauglība - ārstēšana
Neauglības ārstēšanai ir nepieciešama detalizēta diagnostika, kuras ietvaros tiek veikta ginekoloģiskās ultraskaņas izmeklējums, hormonālās analīzes, spermas analīze partnerim un, pēc medicīniskajām indikācijām papildus, ģenētiskās analīzes, olvadu caurlaidība u.c.. Visbiežāk, tiek izmantota hormonālā ārstēšana ar farmakoloģisko līdzekļu palīdzību. Dažos gadījumos ir nepieciešams veikt procedūras (operācijas), lai atjaunotu reproduktīvo orgānu pareizu darbību. Tiek izmantotas arī mākslīgās apaugļošanas metodes – insemināciju un in vitro apaugļošana. Ārstēšanas metodes tiek izvēlētas individuāli atkarībā no pacientu veselības stāvokļa, ārstēšanas vēstures, kā arī pašreizējās medicīniskās situācijas.
Saistītie raksti
Medicīniskās apaugļošanas procedūra sākas ar olnīcu hormonālo stimulāciju, lai iegūtu optimālu, apaugļoties gatavu olšūnu skaitu. Olnīcu stimulācijai, atkarībā no indikācijām, var izmantot dažādus stimulācijas protokolus. Visbiežāk izvēlas starp īso vai garo protokolu.
Sekundārā neauglība rodas, ja pārim, kuram jau ir bērns, rodas grūtības iegūt nākamo grūtniecību. Tā nav reta problēma. Tiek lēsts, ka sekundārā neauglība skar līdz pat 20% pāru, kuriem ārstē neauglību un kuri bez speciālista palīdzības nevar sagaidīt brāļus un māsas savam bērnam.